DZĪVES DATI

1.  Dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižā, miris 1923. gada 8. martā Rīgā.
2.  Pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folkloras vācējs,rakstnieks un publicists.
3.  Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem.
4. 1855. gadā kopā ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu izveidoja Tērbatas universitātes latviešu studentu pulciņu.
5. Laikā no 1862. līdz 1865. gadam Kr. Barons strādāja laikrakstā "Pēterburgas Avīzes", bija viens no laikraksta dibinātājiem, no 1863. gada bija laikraksta faktiskais redaktors.
6. 1878.gadā K.Barons, pārņemot F.Brīvzemnieka iesākto latviešu tautasdziesmu vākšanu un kārtošanu, sāk veidot tautasdziesmu kartotēku.
7. No 1893.gada K.Barons visu savu mūžu veltī “Latvju dainu” monumentālo sējumu sagatavošanai.
8. 1880. gadā Maskavā tika izgatavots Dainu skapis. Skapī atrodas aptuveni 268 800 lapiņas ar tautas dziesmām.
9. 1893. gadā K. Barons atgriezās Rīgā, kur nodarbojās ar latviešu tautas dziesmu kārtošanu.

KRIŠJĀNIS BARONS KĀ JAUNLATVIETIS

1. Krišjāņa Barona mūža darbs folkloristikā ir akadēmiskais tautas dziesmu krājums "Latvju dainas" (1915), ko valodnieks Jānis Endzelīns nosaucis par latviešu filoloģijas stūrakmeni.
2. Skapim ir 70 atvilktnītes, katrai no tām – 20 nodalījumu, kur ievietot 3 x 11 cm lielas zīmītes ar norādījumiem par tautasdziesmu teicējiem un iesūtīšanas vietām.
3. Krišjānis Barons vēl ir sastādījis "Latvju dainu izlasi" un pētījis tautas dziesmu metriku ("Latvju dainu izlase skolai un jaunatnei", 1931).
4. Gandrīz pusi sava mūža viņš atdod tautasdziesmām – turpat 4 gadu desmiti ziedoti, lai veidotu vareno latviešu kultūras pieminekli – 8 “Latvju dainu” izdevuma grāmatas.
5. Viņš ir licis pamatus latviešu literārās valodas populārzinātniskajam stilam, sarakstījis vairāk nekā 150 populārzinātniskus rakstus.
6. Nodarbojies arī ar jaunu svešvārdu ieviešanu, ieviesis vairāku zinātņu nosaukumus (piemēram, matemātika, ģeogrāfija, fizika, bioloģija).

CITĀTI NO KRIŠJĀŅA BARONA DARBIEM

• "Man klintsakmeni neveļat, man pieminekli neceļat, no latvju dainām tas jau celts, un nerūsēs šis tautas zelts." (Šādu zīmīgu paveiktā darba vērtējumu Barontēvs dod vienā no saviem pēdējiem dzejoļiem)
• "Uz priekšu, brāļi, naigi, naigi, mums pieder nākamajie laiki, lai nelaiķi mums dus, mums līgot druvas plašas, ja pašiem mums ir rokas knašas, ja pašiem mums būs." (Te skan pārliecība, ka krietnā un strādīgā latviešu tauta sagaidīs labākus laikus)
• "Un lejā ar jaunu spēku tas viļņodams tālāk iet, un visas malu malas zeļ, zaļo, kuplo, zied." (Alegoriskas ainas vedina domāt par pašu jaunlatvieša kustību, kura it kā izcēlusies no sīka kalnu strauta, bet savā ceļā, pārvarot šķēršļus, kļūst par varenu, spēcīgu straumi)